Kāpšanas sienu veidi un kā izvēlēties sev piemērotāko.
2021.gada Tokijas Olimpiskās spēles, kurās pirmo reizi iekļauts kāpšanas sports, noteikti pievērsīs kāpšanas sienām vēl lielāku uzmanību skolās, bērnudārzos, sporta centros un arhitektu birojos.
Kāpšanas sienas izvēle būtu jāsāk ar 3 faktoru izvērtēšanu:
1. Kāds ir kāpšanas sienas mērķis?
2. Kāda ir pieejamā uzstādīšanas vieta?
3. Kāds ir mūsu pieejamais vai plānotais budžets?
Mērķis – “mēs gribam kāpt” vai “vēlamies nodrošināt kāpšanas iespēju” kaut arī globāli tas nav nepareizi, bet tas ir nepietiekami, lai izvērtētu nepieciešamo kāpšanas sienas veidu.
Viens no jautājumiem var būt, vai vēlamies iet augstu sasniegumu sporta virzienā? Nē, vai vēlamies veidot interešu izglītības pulciņu? Cik cilvēki vienlaicīgi kāps? Vai mums ir ieinteresēts un motivēts personāls? Ja tas ir privāts kāpšanas klubs, pie kāda apjoma kāpšanas siena būs rentabla? Ar ko es atšķiršos no citiem līdzīgiem pakalpojuma sniedzējiem?
Kāpšanas sportam ir trīs starptautiski atzītas disciplīnas:
1. Ātruma kāpšana – speed climbing
2. Grūtā kāpšana – lead climbing
3. Boulderings – bouldering
Attiecīgi arī kāpšanas sienas (KS) var vērtēt pēc šiem 3 kritērijiem, pie nosacījuma, ka padomā ir augstu sasniegumu sports. Ja tā nav, tad šim sarakstam varam pievienot vēl vismaz trīs veidus:
4. Kāpšanas sienas ar augšējo drošināšanu
5. Traversa sienas
6. Kāpšanas siena kā atrakcija
Augsta sasnieguma sporta vajadzībām mums jāskatās uz izvēlēm 1-3. Attiecīgi kāpšanas sienu parametrus iezīmē Starptautiskā kāpšanas sporta federācijas (IFSC) sacensību noteikumi:
1. Ātruma kāpšanā mums vajadzēs 16,5m augstu (!) un 6m platu kāpšanas sienu ar -5 grādu pārkari vai saīsinātā variantā vismaz 12 metrus
2. Grūtā kāpšanā – minimums 12m augstu kāpšanas sienu, lai varam veidot vismaz 15m garu maršrutu, viena celiņa minimālais platums 3m, minimums 12m
3. Boulderingā KS ir mazāk definētas, bet to augstums ir 4-4,5m, minimālais platums 12-15m, dažādi KS leņki, drošības paklājs
Projektiem, kuri tēmē šajā kategorijā, būtu nepieciešama arī Latvijas Alpīnisma savienības iesaiste kā atbildīgās sporta federācijas par kāpšanas sportu.
Jāņem vērā, ka šīm trīs disciplīnām ir atšķirīgs KS profils un pilnā apjomā, piemēram, nevar apvienot boulderinga sienu ar KS grūtajai kāpšanai, vai boulderingam un ātrumam!
Protams, augstus sasniegumus var trenēt arī uz KS, kas pilnībā neatbilst šiem kritērijiem un to Latvijā jau dara gadiem, bet, ja ambīcijas ir lielas šis ir uz ko tiekties un tas noteikti palīdzēs Latvijai kaldināt medaļas starptautiskjās kāpšanas sacensībās. Paralēli jāvērtē vai tās būs tikai treniņu sienas, vai plānojam uz tām organizēt arī starptautiskas sacensības. Tad bez KS vajag arī vietu skatītājiem un citu sacensību infrastruktūru. Ja kāpšanas sienai būs liela pārkare jāpadomā, kā mainīsiet maršrutus, t.i. vai telpā varēs iestumt pacēlāju, vai grīdas kravnesība būs pietiekama, lai izturētu pacēlāja svaru. Ja vēlēsimies IFSC standartiem atbilstošu etalonu ātruma sienu kāpšanas sportā ar iespēju uzstādīt Pasaules rekordu, tad šādas KS var izveidot tikai pāris ražotāji pasaulē, kas ir atbilstoši licencēti.
Veidojot kāpšanas sienu brīvā dabā jāņem vērā, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos tās izmantošanu ierobežos laika apstākļi un apmēram pus gadu kāpšanas siena stāvēs neizmantota!
Jā vēlamies veidot interešu izglītības pulciņu, tad minimālais pulciņa dalībnieku skaits ir 12-15 bērni. Attiecīgi, veidojot KS ar virvēm, vajadzētu veidot vismaz 6-7 celiņus (sienas platumam jābūt 7,5-9m un augstumam, cik atļauj griesti), lai visiem būtu ko darīt. Vai ir vērts sporta zālē izveidot vienu vai 2 celiņus? Šo jautājumu esam apskatījuši kādā citā mūsu bloga ierakstā.
Kāpēc izvēlēties traversa kāpšanas sienas?
Kāpšanas sienas augstumam droši vien vajadzētu atvēlēt vismaz 7m, jo zemāks augstums ir ļoti tuvs boulderinga sienu parametriem. Tas nenozīmē, ka nevar veidot sienas ar virvēm/drošināšanu starp 4,5 un 7m, bet mūsuprāt tas sevi neattaisno. Tad labāk taisīt traversa sienu.
Veidojot komerciāla rakstura KS, jāizvērtē cik prasīs kāpšanas sienas uzturēšana un apkalpošana, un pie kāda celiņu skaita šāds pasākums būs rentabls. Tā kā šadai KS būs bieži jāapkalpo iesācēji, tad iespējams ir vērts apsvērt automātisko drošināšanas sistēmu uzstādīšanu!
Tā kā kāpšana kā prasme ir iekļauta skolu mācību programmā ( Sports un veselība 1.–9. Klasei Mācību priekšmeta programmas paraugs Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 55 lpp. https://mape.skola2030.lv/resources/170 ) , tad KS var veidot arī jebkurā skolā vai bērnudārzā un tās noteikti dažādos kustības un nodarbības, nodrošinās iespējas spēlēt spēles ar kāpšanas elementiem. Ļoti bieži situācijās, kad nav pārliecības par audzēkņu ieinteresētību, vai, ja nav macību spēka, kas vēlas attīstīt šo novirzienu, vispiemērotākās ir traversa sienas, jo tām ir minimālas prasības telpai, tās var apkalpot lielu cilvēku skaitu.
Uzstādīšans vieta.
Šeit noteicoši droši vien būs divi kritēriji – ēkas spēja uzņemt kāpšanas sienas radītās slodzes un fiziskie parametri.
Fiziskie parametri liekas paši par sevi saprotami. Augstums un platums. Bet tie ietver sevī arī tādus kritērijus, ka sadzīvošanu ar citiem sporta veidiem tajā pašā telpā – vai varēsim kāpt un spēlēt basketbolu vienlaicīgi ( vai galvenais mums ir basketbols un KS varēs piekļūt tikai naktīs) Vai apkārt esošie priekšmeti – basketbola grozs, tribīnes, ventilācija un citas konstrukcijas būs pietiekami drošā attālumā no KS, lai neapdraudētu kāpēju. Veidojot boulderinga KS vai mums ir vieta, kur novietot drošības paklājus (to ir daudz un tie ir smagi, un vai paklāji varēs visu laiku atrasties pie KS, vai katru reizi paklāji būs jānovāc).
Projektējot jaunu ēku un savlaicīgi paredzot vietu KS, tās uzstādīšanai nevajadzētu radīt jautājumus. Savukārt senākās ēkās KS radītās slodzes var radīt situāciju, kad KS uzstādīšana nav iespējama, ir jāpārdomā KS veids un izskats vai jāiegulda ievērojami līdzekļi ēkas stiprināšanā. Šaubu gadījumos ir jāpasūta būvekspertīze.
Piejamais vai plānotais budžets.
Nodarboties ar kāpšanas sportu nav dārgi, bet lai šo iespēju nodrošinātu iesākumā ir jāieinvestē nauda kāpšanas sienas izveidē. Reizēm ātrāk un vienkāršāk plānot ir sākot no beigām, nosakot projekta budžetu un skatoties, kas ir labākais ko par šo naudu varam atļauties. Kāpšanas sienu, protams, var plānot realizēt kārtās. Tādā gadījumā vislabāk ir uzreiz uzzīmēt pilno apjomu un pēc tam to sadalīt daļās. Reizēm vieglāk ir uzreiz piesaistīt visus nepieciešamos līdzekļus, retos gadījumos kārtas ir risinājums.
Kāpšanas sienas izveidē ir daudz mainīgo tāpēc nemēģināsim iezīmēt jebkādus
ciparus. Katra vieta, vēlmes un risinājumi ir atšķirīgi un līdz ar to izmaksas
katrā gadījmā atšķirsies. Kāpšanas sienas izveide var prasīt no mēneša līdz
vairākiem gadiem, jo ietver sevī līdzekļu piesaisti. Ir tikai normāli, ja
interesējamies par kāpšanas sienas izveidi tagad, bet realizēt sanāks pēc pāris
gadiem. Tikai lielos projektos varēs iekļaut visas vēlmes, mazos projektos būs jāizvēlas, ko
no visām iespējām izvēlēties !
Kā realizēt kāpšanas sienas projektu
Ļoti izplatīta ir situācija, kad kāpšanas siena ir iekļauta vispārējās būvniecības tāmē, topot jaunam sporta objektam vai renovējot kādu no esošajiem. Rezultātā gala klientam nav tiešas saiknes ar kāpšanas sienas piegādātāju. Kādas ir konsekvences un kāpēc, musuprāt, vajadzētu no tā izvairīties?
Brīdī, kad kāpšanas sienu ievieto būvniecības ekselī un to realizē kāda no būvkompānijām, kāpšanas siena kļūst par vienu rindiņu, vienu problēmu būvnieka galvā. Negodprātīga būvnieka gadījumā, tas pie tam mēģinās atrisināt šo problēmu par viszemāko cenu. Rezultātā pat pie detalizētas specifikācijas
· pasūtītājs/lietotājs var saņemt pavisam citu produktu nekā to, par ko ir samaksājis būvniekam
· pasūtītājs var pārmaksāt par saņemto gala produktu
· iespējams netiks izvērtēta kāpšanas sienas piegādātāja pieredze un kvalifikācija
Jā pirksim, piemēram, basketbola bumbu atbilstošu FIFA groza bumbas standartam, tad visdrīzāk to arī saņemsim. Kāpšanas siena savukārt ir unikāls produkts, kas pielāgots gala lietošanas merķim (papildus aktivitāte sporta stundās, interešu izglītīga, augstu sasniegumu sports), telpas ģeometrijai (augstums, platums, iespējama pārkare), dažādiem drošības risinājumiem, aizķeru un formu skaitam un lielumam, kas būs atšķirīgi dažādiem ražotājiem. Zemākā cena šajā gadījumā nozīmē, lētākos āķus, vienkāršākās aizķeres, vienkāršu dizainu. Jā, protams, lietotājs saņems drošu sienu (cerams), bet kāpšanas sports kopumā paliks zaudētājos, jo nebūs izveidots labākais ko varēja izveidot. Gala lietotājs iespējams nesaņems pilnu iespējamo lietošanas pieredzi.
Pirms uzsākiet kāpšanas sienas relizācijas projektu pārliecinieties par piegādātāja pieredzi. Latvijā var atrast kompānijas, kuras savās mājas lapās piedāvā kāpšnas sienu izveidi, bet nav realizējušas nevienu projektu un marketingam izmanto piemērus no ārzemju piegādātājiem - galvenais, ka smuki izskatās. Kāpšanas sienām ir savs standarts LVS EN 12572 - kāpjambūves un piegādātājam vajadzētu varēt nodemonstret neatkarīgas institūcijas izdotu sertifikātu par savas produkcijas atbilstību šim standartam.
Esam mēģinājuši ieskicēt pāris lietas par kurām padomāt un lēmums par vienu vai otru izvēli var nebūt tik viegls kā sākumā likās. Ja jums ir jautājumi varat droši mums rakstīt vai zvanīt.
Vairāk
informācijas: SIA MURUS, +371 29403822, kapsanassienas.lv